Sākti keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīcas jumta seguma restaurācijas darbi
Ludzas Novadpētniecības muzejam ir plaša Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļa, kuras komplektēšana uzsākta 1957. gadā. Šodien te var apskatīt piecus lauku celtniecības pieminekļus: Zemnieka māju, Dūmistabu, Riju, Melno pirti un Jaunsaimnieka māju. Diemžēl vēl viens nozīmīgs objekts, kas uz muzeja teritoriju pārvests 1976. gadā, apmeklētājiem ilgus gadus ir slēgts avārijas stāvokļa dēļ. Tā ir no Preiļu rajona Silajāņu pagasta Dūbu ciema pārvestā keramiķa Polikarpa Vilcāna keramikas darbnīca.
Kā stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore Milāna Bule, līdz 1926. gadam ēka kalpojusi kā Vilcānu dzimtas dzīvojamā māja. Tad, kad P. Vilcāns uzcēlis sev jaunu māju, veco viņš pārveidojis par darbnīcu, kurā tapa ne tikai zemnieku sadzīvei tik nepieciešamie saimniecības trauki, bet arī ļoti augstā profesionālā līmenī veidota dekoratīvā keramika. Keramiķis Polikarps Vilcāns 1937. gadā Vispasaules mākslas izstādē Parīzē par savu veikumu tika apbalvots ar zelta medaļu. Muzejam keramikas darbnīcu uzdāvināja keramiķa meita Jūlija Vilcāne (Sondore). Ēkā zem kopējā jumta atrodas darbnīca un keramikas apdedzināšanas ceplis.
Jau vairāku gadu garumā muzeja speciālisti ir gatavojoši un snieguši projektus, lai iegūtu finansējumu darbnīcas restaurācijai, tādējādi glābjot no aiziešanas postā vēsturiski nozīmīgu celtniecības objektu – Latgalē saglabājušos vienīgo tāda tipa celtni. Turklāt projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei būtu nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši eiro… Bet, kā vēstī Bībeles gudrība, ir “savs laiks akmeņus mest un savs laiks akmeņus salasīt”.
2022. gadā arhitekts Pēteris Blūms izstrādāja darbnīcas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju (AMI). Šajos gados Ludzas novada pašvaldībai un muzejam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar restauratoru, būvgaldniecības un interjera iekārtu restaurācijas speciālistu Vilni Gavaru, kurš 2025. gadā veica darbnīcas būvgaldniecības izstrādājumu stāvokļa apsekošanu un inventarizāciju. Ņemot vērā AMI un ēkas saglabātības stāvokli, tika izstrādāts koka jumta seguma un būvgaldniecības izstrādājumu restaurācijas plāns un kā rezultāts Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē tika saņemta restaurācijas darbu atļauja. 2026. gada sākumā VKKF tika iesniegts restauratora V. Gavara projekts “Keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīcas jumta seguma restaurācija” (I kārta) un iegūts finansējums. Var droši teikt – kas lēni nāk, tas labi nāk! Pašlaik muzeja teritorijā notiek P. Vilcāna keramikas darbnīcas jumta seguma restaurācijas darbi, ko finansē VKKF un Ludzas novada pašvaldība, analogi vēsturiskajam, atbilstoši AMI fiksētajam 20. gs. sākuma segumam. Restaurācijas laikā tiks apturēta darbnīcas ēkas tehniskā stāvokļa degradācija un Ludzas vēsturiskā centra un muzeja objekta celtne iegūs sakoptu stāvokli, lai perspektīvā ēkā varētu izveidot ekspozīciju un vēl vienu objektu padarītu pieejamu plašam apmeklētāju lokam.
Foto – Projekta ietvaros tiks restaurēta daļa darbnīcas dēļu un apses lubiņu jumta seguma










Beidzot! Vilcāna darbnīca ir viena no retajām vietām Latgalē, kur var redzēt īstu podnieka cepli. Priecājos, ka jumts tiek glābts, jo pēdējos gados tas izskatījās bēdīgi.
Vai kāds zina, no kurienes nauda restaurācijai? Vai tas ir pašvaldības budžets vai kāds projekts?
Cik zinu, lielākā daļa ir no Valsts kultūrkapitāla fonda, un novads piedalās ar līdzfinansējumu. Muzejs par to rakstīja arī savā mājaslapā.
Paldies par atbildi! Tad jau ir cerība, ka arī pārējās ēkas tiks sakārtotas.
Ceru gan. Runāja, ka nākamgad ķeršoties pie klēts, bet tas vēl nav apstiprināts.
Bijām tur ar skolēniem pirms pāris gadiem — bērniem ļoti patika, ka māls tiek mīcīts ar kājām. Tādas vietas jāsaglabā.
Vai darbnīca remonta laikā būs slēgta apmeklētājiem? Plānojām braukt augustā ar ģimeni.
Sazinājāmies ar muzeju — ekspozīcija paliek atvērta, slēgta būs tikai pati darbnīcas ēka. Precizējošu informāciju publicēsim nākamajā numurā.
Liels paldies par ātro atbildi!
Latgales melnā keramika ir tas, ar ko mēs varam lepoties visā Eiropā. Žēl tikai, ka jauno podnieku ir tik maz.
Pilnīgi piekrītu. Manuprāt, skolās vajadzētu vairāk šādu nodarbību — ne tikai teorija, bet reāls darbs ar mālu.
Silajāņos vēl strādā daži meistari, bet vairums jau gados. Vilcāna darbnīca varētu kļūt par vietu, kur māca jaunos.
Tieši tā es arī domāju. Ar vienu ceplim jaunu jumtu vien nepietiek, vajag cilvēkus, kas tur strādā.
Varbūt redakcija varētu uzrakstīt rakstu par to, kur Latgalē vispār var apgūt podniecību? Man šķiet, daudzi nezina.
Laba ideja — pierakstījām. Paldies!
Paldies avīzei, ka rakstāt par tādām lietām, nevis tikai par politiku.
Vai talkās var pieteikties brīvprātīgie? Būtu ar prieku palīdzējis ar rokām, ja vajag.
Jāzvana muzejam, viņi vāc sarakstu. Vasaras beigās plānota sakopšanas talka apkārtnē.