Mīluļa CV: Kaķenīte Musjka
Kad 2020. gada vasarā mūsu sniegbaltais, pūkainais Zigis pāragri devās “citos medību laukos”, sapratu, ka bez kaķa nav lustīga dzīve. Apskatījos sludinājumus, kuros piedāvāja par bargu naudu nopirkt šķirnes kaķēnu ar dokumentiem, bet meitas ieminējās: varbūt aizbrauc uz dzīvnieku patversmi.
Aizbraucu, mani uzņēma ar lielu prieku, jo mazu kaķēnu tobrīd bija pilni krātiņi. Ilgi staigāju, bet neviens mazulis man pat virsū neskatījās. Kad teicu, ka šodien laikam nav mana diena, un gribēju doties projām, viena no dzīvnieku kopējām bikli ieteica ieiet blakus telpā, pie pieaugušajiem kaķiem. Pirmā doma – labi, vismaz neviens nekarāsies manos aizkaros! Tad sieviete man piesardzīgi teica, ka ir viena īpaša kaķenīte, pagaidām nevienam nepatīkot viņas dusmīgais skatiens, un ienesa “būrīti”. Caur mazu spraudziņu manī lūkojās zaļgani brūnas “lūša” acis! Es iesaucos: “Oi, lūk, mans kaķis!” Protams, ziņoju mājiniekiem, ka man ir KAĶIS! Paldies Daugavpils dzīvnieku patversmei!
Manu kaķenīti bijušais saimnieks bija nosaucis par Musjku, esot ar ciltsrakstiem, piecgadīga dāma, bet dokumentus neesot atdevis, vien atstājis savu tālruņa numuru, lai jaunais saimnieks atsūta foto no jaunās mājvietas. Lai piedod man Igors, bet es foto nesūtīju. Vien piebildīšu, ka Musjka ļoti baidījās no birstes…
Musjka, tāpat kā pārējās mūsmāju dāmas, ir ar stingru raksturu, mīl pati sevi un nedaudz citus, paklausīgi “izpilda” tikai mazmeitiņas Patrīcijas lēmumu paņemt viņu klēpī un sabužināt. Lielais sētas suns (vilku sugas) iet gar Musjku ar lielu līkumu, pat neskatās virsū.
Musjka ir personība, staigā, kur pašai tīk (ārā pa zālīti uz pirkstu galiem), ēd savu iemīļoto sauso barību un dzer ūdeni tikai no tīri izmazgātas bļodiņas. Viņai ir savs stūrītis, kur laiski baudīt dzīvi. Agri no rīta, ap plkst. 5.00 viņa iekāpj pie manis gultā, murrā, tad maigi ar ķepu glauda man pieri vai citreiz laiza – laiks celties, laiks rīta rosmei un brokastīm. Musjkai nepatīk, ka viņu ķemmē, bet ļoti patīk iet dušā. Musjku mīl un respektē mūsmājās visi.
Ināra Kriškijāne (Daugavpils)
