Pavasara saule arī biezu ledu dara nedrošu

Iestājoties siltākam laikam, visā Latvijā turpinās ledus kušana, tomēr vēl šonedēļ dažviet Zemgalē varēja manīt zemledus makšķerniekus. “Zemgales Ziņas” jau rakstīja, ka 18. februārī Driksā pie Jelgavas ledū ielūza un gāja bojā gados vecāks un, visticamāk, pieredzējis makšķernieks. Turklāt TV3 ziņoja, ka viņš nebija vienīgais, kas netālu no nelaimes vietas todien makšķerēja. 
Šonedēļ makšķernieki uz ledus ir manīti dīķos un citās ūdenskrātuvēs, kur nav straumes. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints aicina uz ledus nekāpt arī šādās vietās. “Šonedēļ ledus kūst, turklāt to veicina nokrišņi,” teic hidroloģe. Lielupes baseinā šoziem ledus biezuma mērījumi Zemgalē nav veikti, jo nevienu dienu ledus nav bijis pietiekami biezs, minimums, astoņi centimetri, lai hidrologi upes vidū varētu veikt mērījumus. “Pagājušajā nedēļā mūsu speciālisti bija aizbraukuši uz novērošanas posteni Lielupē, bet uzkāpt uz ledus nevarēja,” stāsta L. Klints. Viņa piebilst, ka, salīdzinot vienāda biezuma ledu ziemas sākumā un beigās, pirmajā gadījumā tas ir elastīgāks un izturīgāks. “Pavasara saule ledus struktūru padara nestipru,” teic zinātniece. 

Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.