Bioarheologi no Helsinkiem un Tartu pēta Ludzas muzeja arheoloģijas kolekciju

26. un 27. jūnijā ar Ludzas Novadpētniecības muzeja (LdNM) unikālo akmens laikmeta arheoloģijas kolekciju iepazinās pētnieki no Tartu un Helsinku universitātēm un Latvijas Vēstures institūta. Pētījums notika Tartu universitātes projekta “Bioarheoloģiskie bērza piķa pētījumi Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, iekļaujot arī senās DNS analīzes” ietvaros. 
Jēdzienu “bioarheoloģija” var skaidrot arī kā cilvēku atlieku izpēti, piesaistot arheoloģisko kontekstu. Tā sniedz plašu informāciju par seno iedzīvotāju morfoloģiju, veselību, demogrāfiju, migrācijām, uzturu un apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku dzīvi. Bioarheoloģiskie pētījumi ietver vispusīgu arheoloģiskajos izrakumos iegūto kaulu analīzi.
Zinātnieku grupa, kurā darbojas Tartu Universitātes Arheoloģijas nodaļas vadītājs Aivars Kriiska, Tartu Universitātes Arheoloģijas nodaļas speciāliste Irina Khrustaļeva, Helsinku Universitātes pētnieks Kerkko Nordkvists un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aija Macāne, izpētīja 527 akmens laikmeta kaula zvejas un medību rīkus, 143 akmens cirvjus, 1133 keramikas lauskas un 453 krama priekšmetus no LdNM krājuma. Deviņi zvejas un medību rīki tika izvēlēti padziļinātai bioarheoloģiskajai izpētei un aizceļoja uz Tartu universitāti.

Zinātnieku grupa daļu no Ludzas muzeja kolekcijas pētīs padziļināti

Valērija Dzevaltovska foto