Krāslavas novada Skaistas pagastā sumināja simtgadnieci

Janvāra nogalē Skaistas pagasta pārvaldes vadība sveica simtgadnieci Gaļinu Bebrišu, kura dzimusi 1923. gada 29. janvārī. Sveicējus sagaidīja jubilāre, viņas meita Valentīna Tauberte ar vīru Ilmāru.

Gaļina ir dzimusi Baltkrievijā, kādreizējā Drisas rajonā (tagad – Verhņedvinskas rajons). Kara laikā Kulakovas sādžas iedzīvotājus sadzina vienā šķūnī, kas tika aizdedzināts, bet Gaļina, viņas māsiņas un mamma izdzīvoja, jo tobrīd nebija mājās. Viņām nācās braukāt pa Baltkrieviju un meklēt vietu, kur apmesties dzīvot, jo sādžas arī vairs nebija.

“1944. gadā viena armija atkāpās, otra nāca virsū, bija liela šaudīšanās,” mammas atmiņas atstāsta jubilāres meita Valentīna. Pēc kara Gaļina aizgāja mācīties par krejotavas vadītāju, viņu nosūtīja uz Latviju – tas varētu būt 1947. gads, kad viņa sāka strādāt Skaistas pagasta Veterovkas ciemā, nostrādāja daudzus gadus bez jelkādiem darba aizsardzības līdzekļiem. Varbūt tieši sērskābes, kas tika izmantota, tvaiki nodarīja lielu kaitējumu mammītes redzei.”

Vēlākajos gados Gaļina strādāja pienotavā Robežniekos, pienotavā Skaistas stacijā, pēdējos gados – vietējā kolhozā par kontrolasistenti. Katrā darbavietā bija ļoti godīga, krietna, strādīga. Pat tagad Gaļinas kundze vēlas iet gotiņu slaukt, kuras vairs nav, cūciņas barot, kuru arī nav. Agrāk mājas solis vienmēr bija perfekti padarīts.

“Mana mamma vēl pirms pensijas un pensijā bija viena no lielākajām saimniecēm šajā apvidū,” turpina Valentīna. “Ne bēres, ne kāzas, ne jubilejas, ne citi godi nenotika bez Emīlijas Geibas, Valentīnas Ļaksas un Gaļinas Bebrišas klātiem galdiem – vienmēr nāca palīgā, bija klāt tur, kur vajadzēja būt.”

Patlaban simtgadnieces darbiņš ir pašai paēst, apkopt sevi, saklāt gultu, un tādā vecumā tas prasa lielu piepūli. Gaļina ir cilvēks, kas noveco skaisti, raksta “Krāslavas Vēstis”.

Foto Jubilāre Gaļina Bebriša kopā ar meitu Valentīnu

Gundegas Grišānes foto