Otrdiena, 23. jūnijs Preiļi
Šobrīd aktuāli
Foto Jaunumi

“Muzikālajā bankā” Daugavpilī uzvarēja “Citi Zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”

“Muzikālajā bankā” Daugavpilī uzvarēja “Citi Zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”

Sestdien, 28. janvārī, Daugavpils Olimpiskajā centrā 15 fināldziesmu radošajā konkurencē par Latvijas Radio 2 Muzikālās bankas 2022 vērtīgāko dziesmu atzīta dziesma “Lieka štuka”, ko izpilda grupa “Citi Zēni”. Izšķirošais bija telefoniskais balsojums, jo pirms tam gan paši mūziķi, gan ekspertu padome šo dziesmu bija ierindojuši otrajā vietā.
Latvijas Nacionālā teātra aktiera Igora Šelegovska jeb repera indigo mudināti, uz Daugavpils Olimpiskā centra skatuvi devās visi Muzikālās bankas 2022 finālisti. Lūk, balsojuma rezultāti arī pārējām dziesmām. Otrajā vietā ir “Sudden Lights” dziesma “Laternas”, trešajā – “The Sound Poets” “Pie vienas uguns”, ceturtajā – Ivo Fomina, Tipas “Ielai pāri”, piektajā – “Bermudu Divstūra”, “Auļu” “Līgava”, sestajā – “Tautumeitu”, Renāra Kaupera “Muoseņa”, septītajā – Shipsea “Pie upes”, astotajā – Dona “Tavs pieskāriens”, devītajā – “Prāta Vētras”, Asnates Rancānes “Gads bez kalendāra” un desmitajā Martas “Mīlestības kontrabanda”. Tālāk seko Dona, rolanda če „Brīnišķīga diena” (11. vieta), Mesas “Ko vairāk man vajag” (12. v.), Aminatas, Būū “Kur saule” (13. v.), Dārtas Stepanovas “Zelta važas” (14. v.) un Mika Dukura, Veiv “Sarunāsim parunāt” (15. v.) 
Koncerta sākumā “Muzikālās bankas” finālisti dziedāja grupas “Līvi” dziesmu “Dzimtā valoda”, ko bagātināja ar ukraiņu tautasdziesmas vārdiem. Tas bija cieņas apliecinājums Ukrainas tautai tās cīņā par brīvību. 
Koncerta skatītāji, kas bija atbraukuši no visiem Latgales novadiem, Rīgas, Ventspils u.c. reģioniem, mūziķus un viņu dziesmas uzņēma ar ovācijām. Pasākumu skanīgu darīja arī Daugavpils kolektīvi un mūziķi – jauktais koris “Daugava”, kamerorķestris “Daugavpils Sinfonietta” un Daugavpils profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Daugava”.
Kamēr notika koncerta apmeklētāju, TV skatītāju un radioklausītāju telefoniskais balsojums, tikmēr varēja klausīties vairāku dziesmu pirmatskaņojumus. Grupa “Dzelzs Vilks” dziedāja dziesmu “Ir”, Olga Rajecka un Aija Andrejeva pirmatskaņoja dziesmu “Viņa ir mana terapija”, tāpat ar jaunām dziesmām iepriecināja grupas “Triānas Parks”, “Musiqq”, “Zuši” ar Reini Raggu, kā arī Reinis Auziņš ar latviešu tautasdziesmu apdari. Tovakar arī Marija Naumova ar Raimonda Paula dziesmu “Šeramī”, ko ar dejas etīdi ilustrēja mīms Dmitrijs Ivanovs, ieskandināja savu jubilejas gadu.
Ar tikpat lielu sirsnību un ovācijām bija uzņemts Latvijas radio galvenās redaktores Anitas Braunas teiktais: ““Muzikālās bankas” fināls notiek Latgalē, un tas ir svarīgi īpaši šajā laikā, kad tiek sētas šaubas par vērtībām, ko iemieso Latgale. Populārāko latviešu izpildītāju pulcēšanās Daugavpilī ir zīme, ka Latgale ir un būs viena no zvaigznēm Brīvības piemineklī.” 
Piebildīšu, ka manas favorītes bija septiņas dziesmas – abas Dona kompozīcijas, Shipsea, “Tautumeitu” un Renāra Kaupera, “The Sounds Poets”, “Bermudu Divstūra” un “Auļu”, “Sudden Lights” kompozīcijas, kā arī Ivo Fomina un Tipas dziesma, tāpēc nepiedalījos balsojumā. 

7.lpp_.MuzikalaBanka20222028129.jpg

Grupa “Citi Zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”

7.lpp_.MuzikalaBanka20222028229.jpg


Jauktā kora “Daugava” koristi (fonā) palīdz “Sudden Lights” dziedāt dziesmu “Laternas”

7.lpp_.MuzikalaBanka20222028329.jpg

Marija Naumova un Dmitrijs Ivanovs prezentē Raimonda Paula dziesmu “Šeramī” foto 
 

Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto

Birkas: Jaunumi
Komentāri

Pievienot komentāru

Paldies! Komentārs nosūtīts un parādīsies pēc apstiprināšanas.

Projekta atbalsts

Mediju uzņēmums piedalās projektā „Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs" (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas „Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumā „Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.