Arī pilsētā dabai ir jābūt
Liepājas pašvaldība iespēju robežās, sadarbojoties dažādiem speciālistiem, pārvaldēm un nodaļām, meklē iespējas, kā piesaistīt finansējumu jau sen definētu zaļo vajadzību un ideju projektu konkursiem. Piemēram, nākamajā pavasarī Liepājā sāksies darbi pie diviem projektiem, kas vērsti uz mikrorajonu zaļināšanu, gaisa un vides piesārņojuma mazināšanu un noturību pret klimata pārmaiņām. Ierosinājumi šādiem projektiem nākuši gan no vides un komunālajiem speciālistiem, gan iedzīvotājiem.
Projektā “Zaļo teritoriju attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Ziemeļu priekšpilsētā” plānots veidot un atjaunot zaļo zonu vairākās ielās, kas ir ostas un kombināta “Lauma” apkaimē.
“Kad ir vēji un kravas ostā, apkalpo kuģus, ar ielu zaļināšanu ostas tuvumā daļēji risinām jautājumu par vides piesārņošanu. Augi, ko izmantos, arī būs īpaši atlasīti un pielāgoti, lai arī šo gaisa piesārņojumu mazinātu,” norāda Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Un ne tikai osta, bet arī personīgais transports šajā lielajā rajonā ietekmē vidi. Darbi norisināsies Piltenes, Šķēdes, O. Kalpaka, Strazdu un Celmu ielā – 29 dažādās vietās. Darbus veiks atsevišķos ielu posmos un iekškvartālu daļās – teritorijās, kas pieder pašvaldībai un kur tas ir iespējams.
“Šis projekts vienlaikus būs arī izaicinājums, jo šī būs iespēja mainīt ieradumus, kas nebūs viegli un ātri. Apzināmies – lai lielā mikrorajonā veiktu zaļināšanu, kāds upuris ir jānes. Upuris būs privātais transports. Redzam pie mājām stāvvietās (un ne tikai) stāvam daudz auto, bet vienlaikus cilvēki saka, ka vajag vairāk zaļuma, lai nejustos kā uz akmeņiem dzīvojot. Klimatneitralitāte ir arī sabiedrības veselība. Šis projekts būs izmēģinājums, kā mainīt sabiedrības domāšanas veidu no ērtāk transportam uz ērtāk cilvēkam, gaisa kvalitātes un veselības uzlabošanu. Rezultātu iedzīvotāji sapratīs pēc gadiem,” uzsver M. Ābols. Pēc šī projekta ir plānots ideju pārnest arī uz citiem mikrorajoniem. “Tas būs starts uz plašākiem uzlabojumiem.”
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un pašvaldības finansējumu, kopējās izmaksas ir 1 988 537 eiro.
Savukārt aiz veikala “Baata” tīrīs abus dīķīšus un sakārtos to apkārtni, tādējādi veicinot Dienvidrietumu mikrorajona noturību pret klimata pārmaiņām un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. “Dūņu slāni, kas ir iekšā, ir jādabū ārā, jāizved un jānoglabā. Saturs jau nav tikai tīras dūņas, tur var būt visādi pārsteigumi iekšā, tāpēc ir jāsagatavojas darbiem,” skaidro M. Ābols. Iegūtās attīrītās dūņas plānots izmantot pilsētas stādījumiem.
Dīķīši ir pilsētnieku iecienīts objekts, kur pētīt dabas norises, taču ērtas pieejamības ūdenstilpēm nav, un šī beidzot būs iespēja vietu sakārtot, ko gadiem lūguši speciālisti un arī iedzīvotāji.
Tad nu radusies iespēja ieceri īstenot. Projekta izmaksas ir 350 000 eiro, no kuriem ERAF finansējums 297 500 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums 52 500 eiro.
“Mums jau ir gadiem glabātas, labi definētas idejas, galvenais – atrast, piemeklēt atbalsta programmas, kur pieslēgties, lai iesniegtu ideju konkursiem, lai piedalītos konkursos un saņemtu līdzfinansējumu. Lai iesniegtu projektus (pārsvarā to dara Centrālā finanšu līgumu aģentūrā pēc projektu konkursu uzsaukuma – aut. piez.) augstā gatavībā, pirms tam jau veicam priekšdarbus, izstrādājam dokumentāciju, lai iegūtu konkursā augstāku rezultātu, un jau iesniegtais projekts būtu tuvu darbu sākšanas gatavības stadijai,” uzsver M. Ābols, slavējot kolēģus, ar kuriem Attīstības pārvalde sadarbojas, lai sagatavotu un iesniegtu projektus.
