Ne tikai mazāks rēķins, bet komforts un vērtība
Vieni no visilgāk pastāvošajiem zaļo ideju projektu veidiem ir ēku energoefektivitātes pasākumi. Liepāja ir viena no līderēm valstī jau no pirmsākumiem, kad radās iespēja siltināt un renovēt mājas, tādējādi mazinot siltumenerģijas patēriņu un arī izmaksas. Tā ir ilggadēja, stabila līderpilsēta valstī.
SIA “GinLat Nami” projektu vadītāja Dace Šuktere pastāsta, ka dažādās pārvaldīšanas formās uzņēmums, kura komanda apsaimniekošanā ir no 2009. gada, nodrošina pakalpojumus vairāk nekā 50 dzīvojamām mājām un komercobjektiem Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Divpadsmit daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir īstenota pilna ēku energoefektivitātes paaugstināšana. To vidū ir dzīvojamās mājas Matrožu ielā 2, Dzintaru ielā 82, Eduarda Veidenbauma ielā 32, Celtnieku ielā 26, Siguldas ielā 31 un Uliha ielā 35/37. Starp apsaimniekotajām mājām pirmā, kas veikusi renovāciju 2010. gadā, bijusi biedrība “E. Tisē 81”. Apsaimniekotāji slavē tā laika valdes priekšsēdētāju Dzintru Kapelleri, kura izgājusi cauri visam procesam, lai tagad nama iedzīvotāji varētu baudīt tajā laikā padarīto.
Energoefektivitātes pasākumi īstenoti dažādos laika periodos, arī līdzfinansējuma avoti bijuši dažādi, lai īstenotu māju sakārtošanu.
Dzintaru ielas 82. namam energoefektivitātes pasākumi pabeigti 2023. gada sākumā. Šim namam iespējams jau novērtēt ietaupījumus patēriņam, jo iziets cauri vesela gada, kā arī apkures sezonas un ziemas ciklam. Pēc mērījumiem secināts, ka pēc renovācijas ēka apkurei 2023./2024. gada sezonā bija patērējusi tikai nepilnus 30% no iepriekšējā sezonā tērētā siltumenerģijas daudzuma. D. Šuktere vērš uzmanību, ka 2023./2024. gada janvāris bija ievērojami aukstāks (−2,0 °C) nekā pirms renovācijas 2021./2022. gada janvāris (+1,7 °C), tomēr, ņemot vērā temperatūras starpību, apkures patēriņš janvārī pēc renovācijas samazinājās no 39,2 megavatstundām (MWh) līdz 18,664 MWh jeb par 52,4%.
“Dzīvokļu īpašnieki, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja pirmajās atbalsta programmās, bija īpaši izdevīgā situācijā. Nereti kopējie maksājumi par mājas pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem un renovācijai piesaistītā aizdevuma atmaksu bija pat zemāki nekā izdevumi pirms renovācijas,” norāda uzņēmuma pārstāvis Gints Šukteris.
“Diemžēl pašlaik situācija ir mainījusies. Būvniecības izmaksu pieaugumu vairs nav iespējams pilnībā kompensēt tikai ar siltumenerģijas ietaupījumu, tādēļ pēc renovācijas maksājumi par mājas pārvaldīšanu, aizdevumu un komunālajiem pakalpojumiem var būt lielāki nekā iepriekš. Šādā situācijā īpaši nozīmīgs kļūst pārvaldnieka skaidrojošais darbs,” papildina D. Šuktere, atgādinot, ka dzīvokļu saimniekiem ir jāapzinās, ka viņu īpašums nebeidzas pie paša īpašuma ārdurvīm. “Dzīvokļa īpašumā ietilpst arī attiecīga kopīpašuma domājamā daļa, savukārt mājas ārsienas, jumts, pamati, apkures sistēma un citi kopīpašuma elementi ir regulāri jāuztur un savlaicīgi jāatjauno,” skaidro G. Šukteris. Apsaimniekotāji to salīdzina ar remontu dzīvoklī: ja īpašnieks vēlas atjaunot savu dzīvokli un šim nolūkam piesaista aizdevumu, noteiktu laiku viņa ikmēneša izdevumi palielinās, bet dzīvo sakārtotā, drošā un estētiski pievilcīgā vidē. “Līdzīgi ir ar dzīvojamās mājas atjaunošanu – aizdevums kādu laiku ir jāatmaksā, taču ieguvums ir sakārtota un vizuāli pievilcīga ēka, lielāka nekustamā īpašuma vērtība, labāks dzīves komforts un zemāks siltumenerģijas patēriņš,” uzsver D. Šuktere. “Renovācija nav tikai ēkas fasādes nokrāsošana vai iespēja saņemt mazāku apkures rēķinu. Tās ir ilgtermiņa rūpes par mājas drošību, ilgmūžību, iedzīvotāju komfortu un katra dzīvokļa īpašuma vērtību. Šodien pieņemts lēmums par mājas atjaunošanu nozīmē sakārtotāku, energoefektīvāku un drošāku dzīves vidi nākamajām desmitgadēm,” viņa norāda.
