Pāreja uz draudzīgo – mērķtiecīga rīcība
Pilsētvides zaļināšanas, zaļās infrastruktūras projektu un ar tiem saistīto atbalsta programmu īstenošana ir plašāka starpnozaru joma, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Taču dažādi zaļināšanas projekti turpināsies, un arī KEM piedāvā vairākas un izstrādā jaunas atbalsta programmas dažādām mērķauditorijām, lai idejas un projektus vērstu plašumā.
Palīdzēs ar investīcijām
KEM kompetencē ar zaļināšanu saprot pāreju uz risinājumiem, kas samazina jau arī citās atbalsta programmās minētās prioritātes, kā enerģijas un resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet vēl kā papildinājums risinājumiem – arī veicina atjaunīgo energoresursu ražošanu un izmantošanu. Enerģētikas nozarē tas var ietvert, piemēram, atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunīgās enerģijas ražošanai un izmantošanai, enerģijas uzkrāšanai vai siltumapgādes sistēmas modernizācijai. Savukārt transporta nozarē zaļināšana var ietvert atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidei, kā arī mikromobilitātes izmantošanas veicināšanai, skaidro KEM ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs.
Zaļināšanas programmas ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību klimata un enerģētikas politikas mērķus īsteno konkrētu investīciju un praktisku pasākumu veidā. “Šādas programmas ir nepieciešamas, jo pāreja uz mazāk emisiju ietilpīgām tehnoloģijām un risinājumiem bieži prasa ievērojamas sākotnējās investīcijas, kuras uzņēmumi, pašvaldības vai iedzīvotāji bez publiskā atbalsta ne vienmēr var vai ir gatavi veikt pietiekami ātri,” norāda ministrijas pārstāvis. Tādēļ ES fondu un programmu, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu un Modernizācijas fonda finansējumu izmanto, lai veicinātu šādu investīciju īstenošanu un vienlaikus nodrošinātu izmērāmus rezultātus. Zaļināšana nav tikai esošo tehnoloģiju aizstāšana ar videi draudzīgiem risinājumiem, bet gan mērķtiecīga pāreja uz zemākām emisijām un efektīvāku resursu izmantošanu.
Atbalsta programmas, kurās notiek projektu iesniegšana, šobrīd ir divas. Pirmā – atbalsts videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei iedzīvotājiem. Tā paredz atbalstu jaunu un lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto, kā arī jaunu un lietotu ūdeņraža automobiļu iegādei. Otra programma, kas saistoša plašam Latvijas iedzīvotāju lokam, ir “Atbalsts videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu iegādei dzīvojamās mājās mājsaimniecībām, biedrībām un reliģiskām organizācijām”. Tā paredz, ka vairāk Latvijas iedzīvotāju varētu samazināt enerģijas izmaksas un stiprinātu savu mājokļu energoneatkarību, KEM ir pilnveidojusi atbalsta programmu mājsaimniecībām videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu iegādei. Paaugstinātais atbalsts pieejams tostarp saules paneļu, vēja ģeneratoru, elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu, siltumsūkņu, granulu katlu un saules kolektoru iegādei, kā arī pieslēguma izveidei centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai, lai nomainītu fosilo apkures katlu pret videi draudzīgu ražošanas iekārtu, piemēram, siltumsūkni, bet arī nomainot esošo neefektīvo malkas vai granulu katlu pret jaunu, centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni.
Norit vairāku atbalsta programmu izstrāde, piemēram, iespēja iegādāties elektromobiļus uzņēmējiem, valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām. Tikpat nozīmīgi ir pieminēt atbalstu pašvaldībām plūdu risku mazināšanai un publiskā apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai (samazināt enerģijas patēriņu), elektroautobusu iegādei sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem (aizstājot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā esošos dīzeļdegvielas autobusus un izveidojot nepieciešamo uzlādes infrastruktūru). Tāpat atbalsts paredzēts notekūdeņu dūņu pārstrādei, lai, piemēram, mazinātu enerģijas patēriņu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā.
Plašs un daudzveidīgs atbalsts mājām un transportam
Eiropas Komisija šā gada 20. jūlijā apstiprināja jaunu atbalstu – Latvijas Sociālā klimata fonda plānu. Latvijā Sociālā klimata fondā sāk atbalsta programmu pakāpenisku sagatavošanu 617 miljonu eiro apmērā, no tiem 463 miljoni pieejami no Eiropas Sociālā klimata fonda līdzekļiem, enerģijas un transporta pieejamības stiprināšanai Latvijā. R. Kašs pastāsta, ka plāna mērķis ir sekmēt taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un riskiem skartām mājsaimniecībām, ko visvairāk var skart enerģijas un transporta izmaksu pieaugums. Plānā minētajām aktivitātēm paredzētas investīcijas, kuras īstenos līdz 2032. gadam. Tajā ir iesaistītas sešas nozaru ministrijas – KEM, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Labklājības un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Pirmkārt, atbalsts paredzēts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai, paredz uzlabot māju un daudzdzīvokļu mājās dzīvojošo dzīvokļu energoefektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu un ar mājokļa uzturēšanu saistītās izmaksas, kā arī uzlabot mājokļa kvalitāti un dzīves apstākļus. Minētie uzlabojumi vienlaikus palīdzēs mazināt atkarību no fosilā kurināmā, uzskaita R. Kašs. Mazaizsargātas mājsaimniecības statusa noteikšanā paredzēts izmantot Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (EIKIS) datus.
Otrkārt, kas jāpiemin, ir atbalsts mikromobilitātes veicināšanai skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās. Investīcija paredzēta kā finansiāli pieejama alternatīva situācijās, kad sabiedriskais transports ir ierobežots, un tā papildinās, nevis aizstās sabiedriskā transporta sistēmu, uzsver KEM ministrijas pārstāvis. Izglītības iestādes varēs iegādāties dažādām skolēnu vecuma grupām piemērotus koplietošanas velosipēdus, ekipējumu, veidot novietnes pie skolām, kā arī nodrošināt apmācības par drošu pārvietošanos satiksmē, kā arī velosipēda vadītāja tiesību iegūšanai.
Treškārt, mazaizsargātajiem transporta lietotājiem būs iespēja saņemt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Atbilstības noteikšanā tiks ņemti vērā mājsaimniecības ienākumi, dzīvesvietas atrašanās vieta un transporta nabadzības risks. Maksimālais atbalsts vienam saņēmējam, ieskaitot papildu aprīkojumu, būs līdz 17 000 eiro jauna elektromobiļa iegādei un līdz 15 000 lietota iegādei.
***
UZZIŅAI
* Kopš 2016. gada ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda finansējumu ir apstiprināti 13 projektu konkursi, kuros īstenoti vairāki tūkstoši projektu.
* Dienvidkurzemes novadā pēdējos gados no finanšu instrumentiem ir apstiprināti projekti par apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai (pašvaldības projekts) un atbalsts bezemisiju un mazemisiju transporta līdzekļu iegādei (SIA “MM autoparks”). Liepājā – sabiedrības informēšana par klimata jautājumiem (Centrālā administrācija), siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana publiskā apgaismojuma infrastruktūrā (Komunālā pārvalde), atbalsts bezemisiju un mazemisiju transporta līdzekļu iegādei un/vai tirdzniecībai (vairāki ar transporta tirdzniecību saistīti uzņēmumi), pašpatēriņa saules elektrostaciju izveide ūdenssaimniecības objektos (SIA “Liepājas ūdens”) u.c.
Avots: KEM
